Latvijas Mazpulki šodien ir lielākā un spēcīgākā jauniešu nevalstiskā organizācija Latvijā, kura ar praktisku darbu un neformālo izglītību garantē Latvijas sabiedrības līderu un jauno uzņēmēju izaugsmi, īsteno un ievieš videi draudzīgu rīcību un attīsta jauniešiem saistošus Latvijas laukus.
Uz 2020.gadu Latvijas Mazpulkos visā Latvijā aktīvi darbojas 1 500 mazpulcēni, 1 700 biedri, 109 mazpulku klubi.
Latvijas Mazpulki pieņēma četrlapu āboliņa lapiņu par savu emblēmu, kas senajiem latviešiem bija laimes nesēja zīme. ČETRAS LAPAS SIMBOLIZĒ:
PRĀTU
kas ziedojams skaidrām domām
SIRDI
ko dalībnieks ziedo taisnībai un kvēlākai sajūsmai
ROKAS
lai darītu labākus darbus
VESELĪBU
kas ir cilvēka dārgākā manta, ko mazpulka dalībnieks sargā, lai varētu labāk un ilgāk kalpot savai Tēvzemei- Latvijai.
Kaut visvienkāršākais. Sākot ar ideju un plānošanu un beidzot ar darba izvērtējumu- vai strādāts ar peļņu vai zaudējumiem. Tā ir laba mācība, kuru apgūst katrs mazpulka dalībnieks.
Veidojot sava mazpulka sabiedrisko dzīvi, mazpulka dalībnieki mācās uzklausīt cits citu, pieņemt lēmumus, vadīt, organizēt un meklēt dažādus problēmu risinājumus.
Latvijas Mazpulku bagāto vēsturi mēs iepazīstam gan lasot grāmatas, gan klausoties mazpulku vecbiedru stāstījumus. Tas palīdz saprast, ka Latvija ir vienīgā vieta uz pasaules, kur skan latviešu valoda un kur dzīvo ļaudis, kam ir katram sava tautasdziesma. Paldies mūsu vecbiedriem par darba sparu un sirds degsmi!
Mēs visi nākam no tās daļas, kas nav Rīga. Mazpulki realizē vides projektus, piedalās “Lielajā Talkā”, sakopj aizmirstas, aizlaistas vietas. Tā kā mazpulki ir visā Latvijā, kopīgi mēs izdarām lielu darbu.
Mazpulku himna
Himna tiek dziedāta visos pasākumos-atklājot nometnes, nododot zvērestu, atklājot rudens skates u.tml. Vārdu autore Elza Stērste, mūzikas autors Frīdis Ķiploks. To var lejupielādēt: spied šeit!
Mazpulku darbība nacionālā līmenī tiek plānota un izvērtēta ikgadējās konferencēs, piedaloties mazpulku vadītājiem un mazpulku priekšniekiem. Tradicionāli šis pasākums notiek janvārī. Ik pēc diviem gadiem, atbilstoši statūtiem, tiek ievēlēta jauna Mazpuku padome.
Mazpulcēna pienākums katru gadu ir izstrādāt individuālo projektu vai aktīvi piedalīties kāda grupas projekta īstenošanā. Grupas projektu patstāvīgi sagatavo un izstrādā 5 mazpulcēni, konsultējoties ar mazpulka vadītāju. Gada sākumā mazpulcēns izvēlas projektu, iespējams izvēlēties kādu no piedāvātajiem projektiem vai izlemt pats, ko pētīs audzēs, kops vai gatavos. Pavasarī mazpulku vadītājs pieteiktos projektus elektroniski iesniedz Mazpulku birojā, kur tie tiek apkopoti. Pēc vecuma grupām, projektus mazpulcēni izstrādā kādā noteiktā pakāpē.
Latvijas Mazpulku padome izsludina konkursu. Piesakās mazpulcēni, kuri vismaz 5 gadus aktīvi darbojušies Mazpulkos un to apliecina saņemtie sertifikāti. Konkursa mērķi ir sekmēt bērnu un jauniešu veidošanos par vispusīgi attīstītiem un atbildīgiem demokrātiskas sabiedrības locekļiem, uzsverot darba, uzdrīkstēšanās prasmju un attīstību veicinošas sacensības nozīmīgumu. Attīstīt bērnos un jauniešos piederības sajūtu Latvijai un Latvijas Mazpulkiem.
Latvijas Mazpulku GODA NOMINĀCIJAS konkurss notiek padomes sēdēs vai reģionos organizētā GN konkursā. Tiek vērtēta “Mazpulcēna Dienasgrāmata”, sevis prezentācija, t.sk. publikācijas par savu mazpulku, sižeti TV vai radio.
Konkursa rezultāti tiek publicēti laikrakstā „Mazpulks”, Mazpulku mājas lapā, izsūtīti iesaistītajām pašvaldībām, skolām un mazpulkam. Goda nomināciju pasniedz mazpulka vadītājs vai vietējās pašvaldības pārstāvis skolas izlaidumā vai kādā citā svinīgā pasākumā. Apbalvojums ir sudraba karotīte, kurā iegravēti bērni ar laimes āboliņa lapiņu rokā un mazpulcēna vārds, finansē vietējā pašvaldība, skola vai ieinteresētie atbalstītāji.
Katru pavasari no visām Latvijas malām mazpulcēni sapulcējas, lai kopīgi atzīmētu pavasara iestāšanos ar dažādām sportiskām aktivitātēm. Šī tradīcija pastāv jau no 1996. gada, sacensības notiek gan komandu, gan individuālajos sporta veidos. Parasti sporta spēlēs piedalās 40 – 60 komandas no visiem Latvijas novadiem. Kamēr mazpulcēni sporto, mazpulku vadītājiem tiek dota iespēja apmeklēt kādu zemnieku saimniecību vai noklausīties kādu izglītojošu lekciju par lauku attīstības vai neformālās izglītības tēmu.
Konkurss „Sējējs„ ir Zemkopības ministrijas rīkots ikgadējs pasākums ar mērķi noteikt labāko ieguldījumu Latvijas lauku attīstībā un lauksaimniecībā, parādīt dažādu īpašuma formu saimniekošanas iespējas, rosināt lauku iedzīvotājus sakopt apkārtējo vidi, atzīmēt jaunās paaudzes sasniegumus un popularizēt zinātnes atziņas, saistot to ar gatavību izmantot Eiropas Savienības fondu piedāvātās iespējas.
Kopš deviņdesmito gadu vidus mazpulcēnu kopā pulcēšanai, zināšanu uzkrāšanai un aktīvai atpūtai tiek rīkotas dažādas nometnes. Atšķirīgs bija gan to programmu saturs, gan dalībnieku skaits, gan piedāvāto aktivitāšu klāsts. 1998. gada vasarā notika pirmā nometne ar tradicionāli nemainīgu nosaukumu – “Visu daru es ar prieku!”. Kopš tā laika ikgadu lielā mazpulku nometne notiek citā Latvijas vietā, tradicionāli mazpulcēni iepazīst nometnes vietas vēsturi un nostāstus, programmā ir tādas aktivitātes kā radošās darbnīcas, pārgājiens, nakts trasītes un ekskursijas uz tuvējām ražotnēm un zemnieku saimniecībām.
Svarīgākais pasākums mazpulkā ir mazpulku darbu skate jeb projektu forums. Šajās skatēs mazpulcēni prezentē individuālos un grupas projektus, kurus izstrādā no marta līdz pat septembrim. Par labi izstrādātu projektu mazpulcēns saņem sertifikātu. Līdz 1995. gadam rudens darbu skates notika visu novadu mazpulkiem kopā. 1996. gadā pirmo reizi novadu skate tika rīkota katram novadam atsevišķi. Tā mazpulcēniem radās lieliska iespēja apceļot savu dzimto zemi un katru rudeni iepazīt tuvāk kādu skaistu Latvijas vietu. Projektu foruma norises vietas atrod novadu mazpulku koordinatori vai aktīvākie mazpulku vadītāji sadarbojoties ar Mazpulku padomi.
Rīgas Klubiņš ir Mazpulku brīvprātigie jaunieši jeb agrākie mazpulcēni, kuru dzīve pēc skolas gaitu beigšanas ikdienā rit Rīgā – studējot vai strādājot. Tajā aktīvi darbojas ap 15 jauniešu, taču uz lielākajiem pasākumiem kopumā parasti sabrauc vairāk kā 30 brīvprātīgie.
Regulārās tikšanās notiek praktiski katru nedēļu – trešdienā. Šajās reizēs tad arī parasti tiek plānoti dažādi pasākumi mazpulcēniem, veikti sagatavošanās darbi šo pasākumu realizēšanai un vienkārši labi pavadīts laiks jaukā kompānijā.
Vēlies mums pievienoties? Raksti vai zvani mūsu brīvprātīgo koordinatorei Austrai Pavārei, tel. 27535526, e-pasts: austrapavare@gmail.com
Atjaunotais mazpulku žurnāls “Mazpulks” iznāk kopš 1994.gada, bet par avīzi tas pārdēvēts 1997. gadā. Avīze iznāk pateicoties ASV dzīvojošo mazpulku vecbiedru, atbalstītāju un Pasaules Brīvo Latviešu apvienības finansiālajam atbalstam, ko katru gadu mazpulku padomei kā ziedojumu no Amerikā dzīvojošajiem latviešiem nosūta mazpulku vecbiedra Arvīda Bļodnieka ģimene. Avīze iznāk 2-3 reizes gadā.
Uzklikšķini uz avīzes nosaukuma “Mazpulks”, lai lasītu izvēlēto izdevumu!
Kā iesaistīties Mazpulkos?
Mazpulki ir atvērta organizācija, aicinot pievienoties ikvienu, kurš vēlas iesaistīties aizraujošā piedzīvojumā un apgūt jaunas prasmes, neatkarīgi no vecuma un iepriekšējas pieredzes lauksaimniecībā vai darbā ar jauniešiem.
Meklē mazpulku, kas darbojas Tavā apkārtnē un pievienojies viņiem. Ja neizdodas atrast pašam, tad sazinies (šeit būs saite uz kontaktu sadaļu) ar Latvijas Mazpulku biroju un saņemsi palīdzību.
Mazpulku kustības pirmsākumi meklējami Amerikas Savienotajās Valstīs, jau 19.gadsimta nogalē amerikāņi secināja, ka lauku jaunatnes organizēšana klubos nes bagātīgus augļus. Pirmajos jaunatnes klubos meitenes mācījās rokdarbus un ēdienu gatavošanu, bet zēni jaunākās metodes lauksaimniecības kultūru un mājdzīvnieku audzēšanā. Par lauku jaunatnes klubu (mazpulku) emblēmu amerikāņi pieņēma četrlapainu āboliņa lapiņu ar burtu H.
Pamazām Mazpulku ideja iesakņojās visā Eiropā: 1922.gadā Zviedrijā, 1924. gadā Dānijā, 1926. gadā Somijā, pēc tam arī Norvēģijā, Beļģijā, Holandē, Polijā un Lietuvā.
Kārlis Ulmanis emigrācijā pavadītajā laikā Amerikā iedvesmojās idejai, ka arī Latvijā jaunatnei vajadzīga īpaša organizācija, kas veltītu plašāku uzmanību lauksaimniecībai un sabiedriskās dzīves izkopšanai. Rezultātā Latvijā Mazpulki tika nodibināti 1929.gadā pēc rakstnieces Ausmas Rogas tulkotā amerikāņu rakstnieka Fr.Keisa stāsta „Zem baltzaļā karoga”, kurā pirmo reizi minēts vārds „mazpulki” 4H klubu vietā. Mazpulki tika dibināti ne tikai laukos, bet arī pilsētās, gan pie pamatskolām, gan pie vidējām mācību iestādēm. Dalībnieki mācījās mājturības pamatus, mājamatniecības darbus, iepazina tehniku, kopa izmēģinājumu lauciņus, nodarbojās ar sportu un māksliniecisko pašdarbību u.tml. 1933.gada vasarā jau darbojās 123 mazpulki ar 1976 dalībniekiem. Galvenā ideja bija mazpulku dalībniekiem iemācīt saprast, ka strādājot lauksaimniecībā un mājsaimniecībā, audzējot dažādus augus un dzīvniekus, vērojot to attīstību, redzot savus sasniegumus un materiālos ieguvumus, cilvēks aug, attīstās un izveidojas stiprs miesā un garā.
1940. gadā padomju okupācija apstādina Mazpulku darbību.
1989. gadā tiek atjaunota Mazpulku darbība Latvijā. Kā pirmie savu darbību atjaunoja 290. Griķu mazpulks .
