Par mums

Mazpulku pirmsākumi

Mazpulku kustības pirmsākumi meklējami Amerikas Savienotajās Valstīs, jau 19.gadsimta nogalē amerikāņi secināja, ka lauku jaunatnes organizēšana klubos nes bagātīgus augļus. Pirmajos jaunatnes klubos meitenes mācījās rokdarbus un ēdienu gatavošanu, bet zēni jaunākās metodes lauksaimniecības kultūru un mājdzīvnieku audzēšanā. Par lauku jaunatnes klubu (mazpulku) emblēmu amerikāņi pieņēma četrlapainu āboliņa lapiņu ar burtu H.

Pamazām mazpulku ideja iesakņojās visās Eiropas lauksaimniecības zemēs: 1922.gadā Zviedrijā, 1924. gadā Dānijā, 1926. gadā  Somijā, pēc tam arī Norvēģijā, Beļģijā, Holandē, Polijā un Lietuvā.

Mazpulku kustība Latvijā

Kārlis Ulmanis emigrācijā pavadītajā laikā Amerikā iedvesmojās idejai, ka arī Latvijā jaunatnei vajadzīga īpaša organizācija, kas veltītu plašāku uzmanību lauksaimniecībai un sabiedriskās dzīves izkopšanai. Viņš sāka par to rakstīt presē  un popularizēt šo ideju. Rezultātā Latvijā Mazpulki tika nodibināti 1929.gadā pēc  rakstnieces Ausmas Rogas tulkotā amerikāņu rakstnieka Fr.Keisa stāsta „Zem baltzaļā karoga”, kurā pirmo reizi minēts vārds „mazpulki” 4H klubu vietā. Mazpulki tika dibināti ne tikai laukos, bet arī pilsētās, gan pie pamatskolām, gan pie vidējām mācību iestādēm. Dalībnieki mācījās mājturības pamatus, mājamatniecības darbus, iepazina tehniku, kopa izmēģinājumu lauciņus, nodarbojās ar sportu un māksliniecisko pašdarbību u.tml. 1933.gada vasarā jau darbojās 123 mazpulki ar 1976 dalībniekiem. Galvenā ideja bija mazpulku dalībniekiem iemācīt saprast, ka strādājot lauksaimniecībā un mājsaimniecībā, audzējot dažādus augus un dzīvniekus, vērojot to attīstību, redzot savus sasniegumus un materiālos ieguvumus, cilvēks aug, attīstās un izveidojas stiprs miesā un garā.

Latvijas Mazpulki pieņēma četrlapu āboliņa lapiņu par savu emblēmu, kas senajiem latviešiem bija laimes nesēja zīme. Tāpat kā amerikāņiem, arī latviešiem ČETRAS LAPAS NOZĪMĒ:

Konference

Mazpulku darbība nacionālā līmenī tiek plānota un izvērtēta ikgadējās konferencēs, piedaloties mazpulku vadītājiem un mazpulku priekšniekiem. Tradicionāli šis pasākums notiek janvārī. Ik pēc diviem gadiem, atbilstoši statūtiem, tiek ievēlēta jauna Mazpuku padome.

Projektu darbs un sertifikātu sistēma

Mazpulcēna pienākums katru gadu ir izstrādāt individuālo projektu vai aktīvi piedalīties kāda grupas projekta īstenošanā. Grupas projektu patstāvīgi sagatavo un izstrādā 5 mazpulcēni, konsultējoties ar mazpulka vadītāju. Gada sākumā mazpulcēns izvēlas projektu, iespējams izvēlēties kādu no piedāvātajiem projektiem vai izlemt pats, ko pētīs audzēs, kops vai gatavos. Martā mazpulku vadītājs pieteiktos projektus nosūta uz Saulesdārzu, kur tie tiek ievadīti vienotajā mazpulku projektu datu bāzē. Pēc vecuma grupām, projektus mazpulcēni izstrādā kādā noteiktā pakāpē.

Mazpulku goda nominācija “Augsim!”

Latvijas Mazpulku padome izsludina konkursu. Piesakās mazpulcēni, kuri vismaz 5 gadus aktīvi darbojušies Mazpulkos un to apliecina saņemtie sertifikāti. Konkursa mērķi ir sekmēt bērnu un jauniešu veidošanos par vispusīgi attīstītiem un atbildīgiem demokrātiskas sabiedrības locekļiem, uzsverot darba, uzdrīkstēšanās prasmju un attīstību veicinošas      sacensības nozīmīgumu. Attīstīt bērnos un jauniešos piederības sajūtu Latvijai un Latvijas  Mazpulkiem.

Latvijas Mazpulku GODA NOMINĀCIJAS konkurss notiek padomes sēdēs vai reģionos organizētā GN konkursā. Tiek vērtēta “Mazpulcēna Dienasgrāmata”, sevis prezentācija, t.sk. publikācijas par savu mazpulku, sižeti TV vai radio. Jākārto tests – ieskats vēsturē, politikā, Mazpulku biedrības struktūrā.

Konkursa rezultāti tiek publicēti laikrakstā „Mazpulks”, Mazpulku mājas lapā, izsūtīti iesaistītajām pašvaldībām, skolām un mazpulkam.Goda nomināciju pasniedz mazpulka vadītājs vai vietējās pašvaldības pārstāvis skolas izlaidumā vai kādā citā svinīgā pasākumā. Apbalvojums ir sudraba karotīte, kurā iegravēti bērni ar laimes āboliņa lapiņu rokā un mazpulcēna vārds, finansē vietējā pašvaldība, skola vai ieinteresētie atbalstītāji.

Pavasara sporta spēles

Katru pavasari no visām Latvijas malām mazpulcēni sapulcējas, lai kopīgi atzīmētu pavasara iestāšanos ar dažādām sportiskām aktivitātēm. Šī tradīcija pastāv jau no 1996. gada,  sacensības notiek gan komandu, gan individuālajos sporta veidos. Parasti sporta spēlēs piedalās 40-60 komandas no visiem Latvijas novadiem. Kamēr mazpulcēni sporto, mazpulku vadītājiem tiek dota iespēja apmeklēt kādu zemnieku saimniecību vai noklausīties kādu izglītojošu lekciju par lauku attīstības vai neformālās izglītības tēmu.

Konkurss “Rītdienas Sējējs”

Konkurss “Sējējs” ir Zemkopības ministrijas ikgadējs pasākums ar mērķi noteikt labāko ieguldījumu Latvijas lauku attīstībā. Konkurss parasti notiek 11 grupās, no kurām viena – “Rītdienas Sējējs” – veltīta Mazpulku darbam. 2003., 2004., 2006., 2008. un 2011. gadā par konkursa dalībnieku grupā “Rītdienas Sējējs – mazpulka dalībnieks” varēja kļūt biedrības “Latvijas Mazpulki” dalībnieki, kuri aktīvi darbojas organizācijā ne mazāk kā 5 gadus un kvalitatīvi un radoši īstenojuši vismaz 3 projektus kādā no mazpulku darbības nozarēm. 2005., 2007., 2010. un šajā gadā par konkursa dalībnieku grupā “Rītdienas Sējējs – mazpulks” var kļūt biedrībā “Latvijas Mazpulki” reģistrēts mazpulks, kurš pagastā vai pilsētā aktīvi darbojas vismaz 5 gadus un kura dalībnieki prezentējuši savus projektus vismaz trijos novada projektu forumos vai skatēs.

Vasaras nometne “Visu daru es ar prieku!”

Deviņdesmito gadu vidū mazpulcēnu kopā pulcēšanai, zināšanu uzkrāšanai un aktīvai atpūtai tika rīkotas dažādas nometnes. Atšķirīgs bija gan to programmu saturs, gan dalībnieku skaits, gan piedāvāto aktivitāšu klāsts. 1998. gada janvārī Ilze Kļava Saldus rajona Druvas vidusskolā nodibināja Druvas mazpulku, tā paša gada pavasarī dzima ideja par visas Latvijas mazpulku vasaras nometnes organizēšanu. Vasarā notika pirmā nometne ar tradicionāli nemainīgu nosaukumu – “Visu daru es ar prieku!”. Katru gadu lielā mazpulku nometne notiek citā Latvijas vietā, tradicionāli mazpulcēni iepazīst nometnes vietas vēsturi un nostāstus, programmā ir tādas aktivitātes kā radošās darbnīcas, pārgājiens, nakts trasītes un ekskursijas pa tuvējām ražotnēm, zemnieku saimniecībām un amatnieku namiem.

Darbu skates jeb projektu forumi

Svarīgākais pasākums mazpulkā ir mazpulku darbu skate jeb projektu forums. Šajās skatēs bērni un jaunieši prezentē individuālos un grupas projektus, kurus izstrādā no marta līdz pat septembrim. Par labi izstrādātu projektu mazpulcēns saņem sertifikātu. Līdz 1995.gadam rudens darbu skates notika visu novadu mazpulkiem kopā. Pirmajā skatē 1991. gadā Rīgā, Saulesdārzā, piedalījās 67 mazpulcēni no 14 mazpulkiem. 1996.gadā pirmo reizi novadu skate tika rīkota katram novadam atsevišķi. Tā mazpulcēniem radās lieliska iespēja apceļot savu dzimto zemi un katru rudeni iepazīt tuvāk kādu skaistu Latvijas vietu.  Projektu foruma norises vietas atrod novadu mazpulku koordinatori vai aktīvākie mazpulku vadītāji

Himna

Himna tiek dziedāta visos pasākumos-atklājot nometnes, nododot zvērestu, atklājot rudens skates u.tml. Vārdu autore Elza Stērste, mūzikas autors Frīdis Ķiploks. To var lejupielādēt: spied šeit!

Latvijas Mazpulku vērtības

Pirmā vērtība- labi padarīts darbs.

Kaut visvienkāršākais. Sākot ar ideju un plānošanu un beidzot ar darba izvērtējumu- vai strādāts ar peļņu vai zaudējumiem. Tā ir laba mācība, kuru apgūst katrs mazpulka dalībnieks.

Otrā vērtība- izpratne par demokrātiju.

Veidojot sava mazpulka sabiedrisko dzīvi, mazpulka dalībnieki mācās uzklausīt cits citu, pieņemt lēmumus, vadīt, organizēt un meklēt dažādus problēmu risinājumus.

Trešā vērtība- latviskums un valstiska pašapziņa.

Latvijas Mazpulku bagāto vēsturi mēs iepazīstam gan lasot grāmatas, gan klausoties mazpulku vecbiedru stāstījumus. Tas palīdz saprast, ka Latvija ir vienīgā vieta uz pasaules, kur skan latviešu valoda un kur dzīvo ļaudis, kam ir katram sava tautasdziesma. Paldies mūsu vecbiedriem par darba sparu un sirds degsmi!

Ceturtā vērtība- sakopti Latvijas lauki. 

Mēs visi nākam no tās daļas, kas nav Rīga, jo Rīgā nav neviena mazpulka. Mazpulki realizē vides projektus, piedalās “Lielajā Talkā”, sakopj  aizmirstas, aizlaistas vietas. Tā kā mazpulki ir visā Latvijā, kopīgi mēs izdarām lielu darbu.

no kreisās : Laura Gribuste, Gundega Jēkabsone, Ilze Jukņēviča, Patrīcija Prindule, Ilze Kļava, Agnese Smiļģe, Zane Miķelsone.

Padomes priekšsēdētāja un Zemgales reģiona mazpulku koordinatore – Gundega Jēkabsone
Padomes priekšsēdētājas vietniece – Ilze Kļava
Atbildīgā sekretāre – Ilze Jukņēviča
Starptautisko projektu koordinators – Zane Šteinberga
Vidzemes reģiona mazpulku koordinatore – Baiba Mantiņa
Latgales reģiona mazpulku koordinatore – Laura Gribuste
Jauno līderu koordinatore – Agnese Smiļģe
Mazpulku projektu metodiskā darba  koordinatore – Zane Miķelsone
Mazpulku darba analītiķe – Patrīcija Prindule
Kurzemes reģiona mazpulku koordinatore – Indra Zvirbule

Rīgas Klubiņš ir Mazpulku brīvprātigie jaunieši jeb agrākie mazpulcēni, kuru dzīve pēc skolas gaitu beigšanas ikdienā rit Rīgā – studējot vai strādājot. Tajā aktīvi darbojas ap 15 jauniešu, taču uz lielākajiem pasākumiem kopumā parasti sabrauc vairāk kā 30 brīvprātīgie.

Regulārās tikšanās notiek praktiski katru nedēļu – trešdienā. Šajās reizēs tad arī parasti tiek plānoti dažādi pasākumi mazpulcēniem, veikti sagatavošanās darbi šo pasākumu realizēšanai un vienkārši labi pavadīts laiks jaukā kompānijā.

Vēlies mums pievienoties? Raksti vai zvani mūsu brīvprātīgo koordinatorei Elīnai Jogurei, tel. 27279339, e-pasts: elinajogure@gmail.com

Atjaunotais mazpulku žurnāls “Mazpulks” iznāk kopš 1994.gada, bet par avīzi tas pārdēvēts 1997. gadā. Avīze iznāk pateicoties ASV dzīvojošo mazpulku vecbiedru, atbalstītāju un Pasaules Brīvo Latviešu apvienības finansiālajam atbalstam, ko katru gadu mazpulku padomei kā ziedojumu no Amerikā dzīvojošajiem latviešiem nosūta mazpulku vecbiedrs Arvīds Bļodnieks. Avīze iznāk 2-3 reizes gadā.

Uzklikšķini uz avīzes nosaukuma “Mazpulks”, lai lasītu izvēlēto izdevumu!